Tātad, ja kāds vēl nav lietas kursā, es šodien izlaidu ar e-MTB pa kalniem Itālijā – Dolomītos, netālu no Kortīnas d'Ampeco ciemata.
Daudz infas, bet laika maz. Nobraucu 45 km, ar augstuma kāpumu 1.8 km pēc barometra. Tas ir salīdzināms ar mūsu varoņdarbiem Kiprā un Jordānijā, bet tur pagāja vesela diena, distance bija lielāka un velo nebija elektriskais. Šeit sanāca kādās 6 stundās.
Velo maksātu 70 eiro, bet man iedeva divdesmitnieka atlaidi par to, ka nepaņēmu uzreiz no rīta. Es godīgi centos, bet, acīmredzot, neesmu tam spējīgs.
Velo Scott Strike eRide 930, pilnīgi sakarīgs fullītis ar 2.6 collu platām riepām, ja vien nebūtu tas svars 27 KG. Imho, nākotne pieder supervieglajiem e-MTB kā Orbea Rise vai Spešika Turbo Levo SL.
Tomēr izvēlēties nebija no kā, tāpēc ka noma atradās blakus mājām. Vecis bija ļoti patīkams, iedeva ķiveri, remkomplektu (modīgu, ielāpu vietā – baloniņš ar pašlīmējošu šķidrumu) un slēdzeni.
Šeit es pieļāvu pirmo kļūdu – man likās, ka riepas ir par maz uzpumpētas, lai gan man nav pieredzes ar 2.6 collu mizām.
Džeks riepas piepumpēja, turklāt pat nedaudz par daudz. Nekas, nodomāju, samazināšu spiedienu nobraucienā, lai labāk ķer. Protams, izdarīju es to jau pēc tam, kad biju nokritis.
Pirmajā reizē es nolikos tāpēc, ka aizbraucu pa gājēju taku, lai gan nemaz netaisījos. Bet tas gabaliņš bija tik maziņš, kas gan tur varētu notikt?
Bet notika tas, ka nepārbaudītas, pārāk mīkstas aizmugurējās piekares dēļ velo dauzījās pret akmeņiem. Noraustījās, es nenoturēju tos 27 KG, un re, jau sēžu viss saskrāpēts zālītē ar sapampušu plaukstas locītavu.
Nākamā kļūda – es aizbraucu tālāk, lai gan principā tajā brīdī vēl varēju atgriezties.
Samitrināju unibandanu ar ledainu ūdeni no strauta, un metos augšā. Ja kāds domā, ka elektrobaiks ir panaceja, es jūs apbēdināšu.
Itālijas Dolomīti ir tik stāvi, ka elektrobaiks viņiem ir kā mantiņa. Vietām pulss bija 167, kas man ir kosmoss. Es centos braukt Eco vai Tour režīmā, citādi baterija nosēstos stundas laikā, ņemot vērā manu 99 KG svaru. Vietām nevarēju noturēties, pārslēdzu uz eMTB un pat Turbo, kas iznīcina bateriju acu priekšā. Slīpumi te mēdz būt 18%. Tādos cilvēki reizēm ar kājām nevar uzkāpt, bet es mēģināju uzbraukt, lai arī uz elektrobaika.
Galu galā es nolikos uz irdenā seguma vēl vienu reizi, atkal nobraucienā. Tagad man sāp vēl arī otrā locītava, un uz pleca ir zilums.
Vēl viena mana kļūda – tas, ka es principā zināju, ka 1.8 km kāpums uz 35 garumu ir nedaudz par daudz. Paļāvos uz bateriju, bet nedrīkst paļauties, ja gandrīz nav pieredzes.
Viss beidzās ar to, ka baterija nosēdās, un pēdējos 200 metrus augšup es stūmu 27 KG smago velo ar ellīgi sāpošām locītavām. Nevienam neiesaku atkārtot šo varoņdarbu.
Cilvēki uz takām ir kulturāli, dod ceļu, jautā, vai nevajag palīdzību, redzot, kā man no plaukstas tek asinis. Daudz kafejnīcu, lai cik tas nebūtu dīvaini, īpaši tur, kur var piebraukt. Kopumā motorizētais transports nacionālajā parkā gandrīz visur ir aizliegts. Elektrobaiks par tādu netiek uzskatīts.
Rezumējot: mani savāca māsa un viņas puisis Džims ar mašīnu, bet velo atdot nomā es nepaspēju. Rīt atdošu 8.30, it kā nevajadzētu sodīt.
Šīs fabulas morāle ir tāda:
- Izvēlieties maršrutus pa spēkam un nesarežģījiet procesā.
- Uzmanīgi skatieties uz reljefu un augstuma kāpumu.
- Pārbaudiet spiedienu riepās, lasiet, kādam tam jābūt.
- Pārbaudiet amortizatora un dakšu iestatījumus, ņemot vērā savu svaru.
- Ja guvāt traumu, atgriezieties.
- Plānojiet maršrutu, ņemot vērā ārkārtas gadījumus un atkāpšanās ceļus. Atstājiet laika rezervi. Citādi mana māsa gandrīz pakaļ man brauca divas stundas, labi, ka atradu apkārtceļu.
- Atstājiet elektrobaika baterijas rezervi, netērējiet visu.
- Pumpējiet muskuļus zālē, stipras rokas daudz kur glābj.
- Ņemiet līdzi cimdus un unibandanu katram gadījumam, pat ja iepriekš veloplānu nebija.
- Ņemiet vērā, ka aizmugurējā riteņa izslīdēšana uz irdena seguma ir ļoti bīstama lieta. Lasiet, kā vadīt MTB, nevis nesieties uz aklo.
- Nepadodieties adrenalīna un kafijas kārdinājumam, izvēloties pagaidām vēl pārāk sarežģīto. Apzinieties mirkli, kontrolējiet apkārtni.
- Obligāti uztaisiet EHIC un apdrošināšanu aktīvajam sportam, citādi tikt pie ārsta ir liels čakars.
Kopumā ņemot, šis bija viens no maniem grūtākajiem baika tripiem, līdzās Jordānijai, Islandei un Kiprai.